Latvijas augstskolās pirmkursnieku rindās bieži ir arī studenti, kuri ir 40 un vairāk gadus veci. Daļai tā ir pirmā augstākā izglītība, bet vairumam tomēr otrā vai pat trešā, kas izvēlēta nevis darba tirgus mudināta, bet kā savu sapņu piepildījums.

Latvijas Televīzijas 1.kanāla SIŽETS

"No sākuma es pati sevi šaustīju – kā tas būs, ko citi par mani domās. Un tad man meitas teica: "Mammu, tu nevienam īsti neinteresēsi, dari to, kas tev patīk!". Es ļoti izbaudu šo procesu. Bērni man ir izauguši, patiesībā es ar viņām [meitām ] kopā mācos," sacīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pirmā kursa studente Līga Brence, kurai ir vairāk nekā 50 gadi. 

Līdzīgi ir arī Sintijai Katkevičai, kura arī mācās LSPA pirmajā kursā, lai kļūtu par fizioterapeiti. Sieviete stāstīja: "Sakumā arī likās, ka būs grūti atgriezties augstskolas solā, bet ir tieši pretēji, ir vieglāk, manuprāt, jo tu jau ar citu skatījumu skaties uz lietām. Ir vieglāk – apgūsti un vieglāk mācies, jo tu saproti, kāpēc tu mācies un kāpēc tev to vajag."

Pazīstamā basketboliste Liene Jansone pēc profesionālās sporta karjeras beigām, strādājot iegūtās izglītības nozarē – mārketings un menedžments, ātri vien saprata: skaitļi un finanses nav joma kur viņa jūtas laimīga. 

"Meklēju cītīgi, ko darīt tālāk, kā es varu dabūt pēc iespējas ātrāk, nesāpīgāk šo papīru, lai varētu atrasties zālē un varētu strādāt ar bērniem, un tad ceļš mani noveda līdz LSPA. Esmu jau 4. kursā, mācos par vecāko treneri un sporta skolotāju," pastāstīja Jansone.

Savukārt Inga Amerika pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas biznesa vadībā ieguva vadošus amatus gan Latvijā, gan Lielbritānijā, taču juta, ka lielākais gandarījums meklējams citviet. Viņa izvēlējusies mācīties par peldēšanas treneri LSPA.

Amerika pauda: "Tieši šo programmu ir viegli apvienot ar darbu, jo darba devējs arī ir ļoti pretimnākošs, mana darba vieta šobrīd ir Valmieras Olimpiskais sporta centrs. Tas tā arī paliks, kad es atgriezīšos. Esmu vadītājas amatā, bet es zinu, ka atgriežoties būs man arī uzdevums kā trenerei."

Vecāka gada gājuma studentus biežāk novēro teju visās Latvijas augstskolās. Tā, piemēram, Liepājas un Daugavpils universitātēs šajā mācību gadā tādu ir trešā daļa no visiem studējošajiem.

LSPA rektors Juris Grants norādīja: "Ja mēs runājam par neklātienes studijām virs 30 gadiem, tad šobrīd Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā studē 132 studenti virs 30 gadiem un divi no viņiem ir 57 gadus veci. Mums bija tāds labās prakses piemērs, ka pirms četriem gadiem mūsu augstskolu neklātienē beidza 72 gadus vecs vai jauns vīrietis."

Lielākā daļa šo studentu gan darba slodzes, gan ģimenes apstākļu dēļ mācās neklātienē.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Mārtiņš Vilnītis atzīmēja: "Pasniedzēji jebkurā gadījumā ir prasīgi, jo diploms ir viens un tas pats. Vienalga, vai tu studē dienas vai neklātienes nodaļā, un šajā gadījumā tas izaicinājums studentiem ir, ka viņiem vairāk ir jāstudē un jāmācās pašiem, jo saskarsme ar pasniedzējiem ir reizi nedēļā, tās ir sestdienas, un arī tas ir izaicinājums."

Latvijā darbojas sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija. Šajā mācību gadā studē nedaudz vairāk par 70 000 studentu.

Autori: Zemgales reģionālā televīzija/ Iveta Komisāre-Gorodņičija