Līdz ar vasaras sākšanos, ceļu pie lasītājiem uzsākusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) profesora, medicīnas zinātņu doktora Viestura LĀRIŅA sarakstītā akadēmiskā monogrāfija “Sporta Medicīna. Teorija un prakse”, kas domāta plašam sporta profesionāļu lokam kā uzziņu materiāls par aktīvu un sportā  iesaistītu cilvēku fizisko attīstību, funkcionālo sagatavotību un darbspēju izmaiņām regulāru sporta nodarbību ietekmē.

“Sporta Medicīna. Teorija un prakse” jau tagad var iegādāties apgāda “JUMAVA” interneta vietnē: https://jumava.lv/products/sporta-medicina.
Tā ir nopērkama arī Latvijas grāmatnīcās.

Grāmatas 312.lappuses ir bagātīgi ilustrētas un sastāv no 7 nodaļām, kurās autoram izdevies vispusīgi izskaidrot sporta medicīnas galvenos uzdevumus un teorētiskos pamatus; sporta medicīnas vēsturi pasaulē un Latvijā. Grāmatā skaidroti sportistu veselības aprūpes pamati un iespējas noteikt fizisko un funkcionālo sagatavotību, kā arī mūsdienās tik nozīmīgo dopinga kontroli sportā. Izdevuma saturs veidots, balstoties uz plašu zinātniskās literatūras materiālu.

Īpaši noderīga tā būs sporta skolotājiem, treneriem, fizioterapeitiem, rehabilitologiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sporta medicīnas zināšanu apguvei, kā arī sporta zinātnes un veselības aprūpes programmās studējošajiem.

Kā grāmatas “Sporta Medicīna. Teorija un prakse” priekšvārdā norāda tās autors:

“Pirmā nodaļa veltīta sporta medicīnas vispārējiem jautājumiem — par sporta medicīnas kā medicīnas nozares darbības jomu, tās saturu, teorētiski metodiskajiem pamatiem un galvenajiem uzdevumiem. Sporta medicīna tiek definēta kā multidisciplināra praktiska un teorētiska vispārējās medicīnas nozare, kas saistīta ar sportistu ārstēšanu un rehabilitāciju pēc traumām un slimībām.”

“Otrajā nodaļā apskatīta sporta medicīnas attīstība pasaulē no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, tās attīstība Latvijā no tās aizsākumiem — 1928. gada ziemas olimpisko spēļu laikā Šveicē. Turklāt Latvija bija to 11 valstu skaitā, kas nodibināja Starptautisko Sporta medicīnas ārstu asociāciju.”

“Trešā nodaļa iepazīstina ar sportistu medicīniskās aprūpes organizāciju un tās saturu atbilstoši Latvijas likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.”

“Ceturtā nodaļa veltīta fiziskās attīstības noteikšanai — stājas, ķermeņa uzbūves, kāju un pēdu stāvokļa noteikšanas metodēm. Līdztekus ārējās apskates jeb somatoskopijas metodēm fiziskās attīstības noteikšanā tiek pielietotas antropometrisko mērījumu metodes un ķermeņa masas sastāva analīze, t. sk. — tauku, muskuļu un kaulu daudzuma noteikšana organismā.”

“Piektajā nodaļā apskatīti jautājumi par fizisko sagatavotību, fiziskā darba spējām, aerobo un anaerobo darbaspēju noteikšanas metodēm, testiem un to izvērtēšanu.”

“Sestajā nodaļā apkopoti jautājumi par sportistu funkcionālo sagatavotību — nervu, sirds, asinsrites un elpošanas sistēmas fizikālā un funkcionālā stāvokļa noteikšanas un novērtēšanas metodēm un testiem.”

“Septītajā nodaļā apskatīti jautājumi par vienotiem principiem cīņai pret dopingu sportā atbilstoši Pasaules Antidopinga kodeksam (World Anti-Doping Code, 2021), lai aizstāvētu un nodrošinātu godīgu, taisnīgu sacensību norisi un godīgu konkurenci starp visiem sportistiem.”

26.maijā svinīgajā pasākumā piedalījās un apsveikuma vārdus autoram veltīja LSPA rektors, profesors Juris GRANTS, studiju prorektore, profesore Andra FERNĀTE, izdevniecības “Jumava” vadītājs Juris VISOCKIS, LSPA Veselības aprūpes sportā izpētes centra vadītāja Anna Zuša, Veselības aprūpes nodaļas un citu Akadēmijas struktūrvienību kolēģi.

Prof. Lāriņa akadēmiskā monogrāfija izdota saskaņā ar 2018.gadā noslēgto sadarbības līgumu starp LSPA un izdevniecību “Jumava” par sportam veltītu grāmatu izdošanu.

UZZIŅAI

VIESTURS LARIŅŠ par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 2022.gadā apbalvots ar Atzinības krusta ordeni un iecelts par Atzinības krusta virsnieku.

1971. gadā beidzis Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes Sporta medicīnas nodaļu. Studijas un zinātniskos pētījumus turpinājis Tartu Universitātes aspirantūrā, kur 1982. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu “Submaksimālā spiroergometrijas metode fiziskā darba spēju noteikšanā sportistiem”.

No 1972. gada strādā LSPA (agrāk - Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts) par zinātnisko līdzstrādnieku, lektoru, docentu, no 1994. gada Sporta medicīnas katedras vadītājs, no 2004. gada profesors sporta medicīnā. Izveidojis un vadījis LSPA veselības aprūpes studiju virzienu, augstākās profesionālās izglītības fizioterapijas bakalaura un maģistratūras programmu.

Praktiskajā sporta medicīnas darbā strādājis par sporta ārstu VEF basketbola kluba komandā, Latvijas jaunatnes izlasēs, Latvijas nacionālās vīriešu un sieviešu basketbola izlases komandās, piedalījies Eiropas un Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs.

Vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu un publikāciju autors, grāmatu “Fiziskā aktivitāte un skolēnu veselība (2009), “Fiziskās aktivitātes receptes izrakstīšana ģimenes ārsta praksē” (2014), “Vispārizglītojošo skolu skolēnu fiziskās sagatavotības izvērtēšana” (2015) līdzautors un “Sporta medicīna” (2004) autors.

Informāciju sagatavoja:
LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja
Ilze Āķe-Vīksne, 29445209,  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
sadarbībā ar profesoru Viesturu Lāriņu,  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu