Katerina Krejči ir dzimusi un augusi Čehijā, bet nu jau trīs gadus dzīvo Latvijā un mācās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, sakot, ka šo valsti ļoti mīl. Nesen viņa zem Latvijas karoga izcīnīja bronzu Eiropas U24 čempionātā un sapņo par startēšanu Parīzes olimpiskajās spēlēs. Pilnu žurnālista Inta Megņa interviju ar Katerinu Krejči lasi žurnālā “SPORTA AVĪZE” 2021.gada decembra numurā.

Liktenīgais uzaicinājums

Pirmoreiz Latvijā ierados 2018. gada ziemā uz sacensībām Riga Open, jo mani trenēja pazīstamā Latvijas trenera Mihaila Jefremenko brālis Andrejs. Drīz pēc šīm sacensībām uz Prāgu atbrauca Latvijas Modernās pieccīņas prezidents Jānis Liepiņš, lai tiktos ar maniem vecākiem un izstāstītu par nākotnes iespējām Latvijā. Mani pārliecināja tas, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā var mācīties par modernās pieccīņas treneri, jo Čehijā šādu profesiju apgūt nav iespējams. Pašlaik studēju jau trešajā kursā. Latvija ir ļoti jauka valsts, un plānoju šeit palikt – man patīk tās daba, meži un jo īpaši jūra. Jūrmalas pludmalē skrienu gan ziemā, gan vasarā. Ļoti skaisti! Vienīgi Latvijā ir vējaināks nekā Prāgā un pirmajā gadā man bija tiešām grūti pierast pie laikapstākļiem – jau septembra sākumā vilku mugurā savu ziemas jaku.

Manas studijas notiek angļu valodā, bet aktīvi apgūstu arī latviešu valodu. Tā ir jau piektā valoda, ko pārzinu, aiz čehu, vācu, krievu un angļu. Valodas man padodas, bet jāsaka, ka latviešu valodu nav viegli iemācīties – tā nav līdzīga nevienai citai valodai, ko jau zinu, jo nāk no citas valodu saimes. 

Katru nedēļu man caur Skype ir latviešu valodas stundas, un redzu savās zināšanās uzlabojumus.

Čehijas federācija deva atļauju startēt zem Latvijas karoga, tomēr divus gadus nedrīkstēju piedalīties sacensībās. Šī ilgā pauze mani padarīja tikai spēcīgāku gan kā sportisti, gan cilvēku, šajā laikā varēju koncentrēties mācībām. Šogad sākās mana otrā karjera. Sākotnēji izcīnīju trešo vietu Vācijas čempionātā un uzvarēju Polijas atklātajā čempionātā, bet tad piedzīvoju lielas problēmas ar jāšanas disciplīnu. Vispirms Eiropas junioru čempionātā ļoti pārliecinoši kvalificējos finālam, bet tajā nokritu no zirga, tāpēc samierinājos vien ar 17. vietu, bet drīz pēc tam pasaules junioru čempionātā nokritu pat divreiz, jāšanas disciplīnu nepabeidzot. Pēc šīm neveiksmēm īpaši koncentrējāmies tieši uz jāšanas treniņiem, kurus veicu četras reizes nedēļā. Tas atmaksājās! Novembrī izcīnīju trešo vietu Eiropas U24 čempionātā, turklāt jāšanā savācu maksimālos 300 punktus – biju ļoti laimīga. Palīdzēja tas, ka uz šīm sacensībām ieradās ne tikai mans treneris Mihails Jefremenkovs, bet arī jāšanas treneris Aleksandrs Šakurovs.

Esmu jau izcīnījusi pirmo nopietno medaļu zem Latvijas karoga un ceru, ka būs turpinājums. Vēlētos 2023. gadā aizbraukt uz Eiropas spēlēm, bet mans lielākais sapnis ir dalība Parīzes olimpiskajās spēlēs.

FOTO: Katerinas Krejči personīgais arhīvs

© Fragments no žurnāla “Sporta Avīze” 2021. gada decembra numura intervijas publicēts ar redaktora piekrišanu.