LSPA doktorante un Vingrošanas katedras izglītības metodiķe Agrita BĒRTIŅA izstrādājusi unikālu sporta vingrinājumu spēli “Mazais Dara”, kas paredzēta ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem, lai sekmētu viņu pamatprasmes sportā un vispārējā attīstībā. Plašāk par Agritas iniciatīvu lasāms žurnāla “SKOLAS VĀRDS” novembra numurā.

MATEMĀTIKA SPORTOJOT

Žurnālistes Ilzes POLES intervija ar Agritu BĒRTIŅU. Žurnāls SKOLAS VĀRDS, 2019.gada 22. novembris

Ne visiem bērniem patīk matemātika, bet sports patīk gandrīz visiem. Cik jauki, ja matemātikas stundā skolotājs ieplāno dinamisko pauzi ar reizināšanas uzdevumu – pietupies un saskaiti! Vai izrēķini, kāds ir rezultāts, un tik reižu pietupies!

Pedagogam ir jāpanāk rezultāts, lai bērns ar lielāko prieku vēlētos apgūt jaunas zināšanas. Ja katrā nodarbībā pedagogs spēj atrast to interesanto, kas veicina bērnu pozitīvu darbošanos, skolotājs ir uzdevumu augstumos. Tā uzskata sporta skolotāja Agrita Bērtiņa.

Agrita Bērtiņa 20 gadu aktīvi nodarbojas ar sportu – spēlē handbolu. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) viņa ieguvusi profesionālo bakalaura grādu sporta zinātnē ar divām kvalifikācijām – vecākais handbola treneris un sporta skolotājs, kā arī profesionālo maģistra grādu sporta zinātnē ar kvalifikāciju – vadītājs sporta jomā. Šogad viņa sākusi studijas akadēmiskā doktora izglītības programmā „Sporta zinātne” ar promocijas darba projektu „Veselīga dzīvesveida ieradumu veidošanas modelis pirmsskolas vecuma bērniem (3–6 gadi)”, kura mērķis ir veselīga dzīvesveida ieradumu veidošanas modeļa izstrāde, aprobācija un rekomendāciju izveide vecākiem un pirmsskolas pedagogiem. Jau septiņus gadus A. Bērtiņa strādā LSPA Vingrošanas katedrā par izglītības metodiķi un piecus gadus pirmsskolas izglītības iestādē par sporta skolotāju.

Stāsta A. Bērtiņa:

„Bērniem daudzveidīga kustību aktivitāte kā attīstošais elements ir nepieciešama ikvienā ikdienas situācijā jau uzreiz no dzimšanas. Ir iespējami daudzveidīgi jākustas, jācenšas kustības veikt gan ar priekšmetiem, gan bez priekšmetiem, tai skaitā ar bumbām, apļiem, nūjām. Ir jāizvēlas un jāpiedāvā bērnam dažāds inventārs, kas pieejams mājās, bet jāpatur prātā, ka katrs bērns iegūst savu individuālo pieredzi. Sporta aktivitātes nodrošina fizisko un emocionālo labsajūtu. Zinātniski pētījumi pierāda, ka sports un fiziskās aktivitātes palīdz smadzenēm efektīvāk strādāt un tiek sekmēta intelektuālā darbība. Līdz ar to fiziski aktīvākiem bērniem ir uzskatāmi labāki sasniegumi mācībās, jo tiek trenēta koncentrēšanās spēja, uzmanība un atmiņas kvalitāte. Sports neapšaubāmi palīdz attīstīt un motivēt bērnu darīt, kā arī kustīgs bērns ir vesels bērns.

Ģimenes piemērs

Ar saviem bērniem un vīru ikdienā cenšamies īstenot aktīvu dzīvesveidu. Cenšamies būt piemērs saviem bērniem, brīvdienās bieži esmu izbraukumos handbola spēlēs, kur līdzi dodas visa ģimene (bērns vēro, jūt līdzi, pēc spēles uzdod interesējošus jautājumus un priecājas par mammas aktivitāti). Arī mājās, kad vīrs veic fiziskus vingrinājumus, abi bērni labprāt pārģērbjas sporta tērpā un vingro kopā ar viņu. Bērns ir vecāku spogulis – dari pats, un bērns iesaistīsies.

Ar bērniem rotaļājamies mūsu dzīvokļa koridorā, kas ir plašs un dod iespēju izveidot šķēršļu joslas ar inventāru, kas ir pieejams mājās, – šī ir atslēga tam, kā radās sporta vingrinājumu kartītes pirmsskolas vecuma bērniem mājas apstākļos. Galvenais nosacījums, lai bērni gribētu iesaistīties fiziskās aktivitātēs, ir mācīt ar pozitīvu piemēru, demonstrējot kustības, vingrinājumus, nevis aprakstot tos mutvārdos. Mācot bērnus, ir jāievieš rotaļu elementi, izmantojot daudzveidīgu inventāru un radot prieku kustībā.

Pārsvarā mēs visu slogu uzliekam uz skolotāja pleciem, bet pedagoga uzdevums ir dot ieteikumus, dalīties ar padomiem, nevis sagatavot fiziski. Pirmām kārtām svarīgi ir izvērtēt vecākus, ko viņi dara lietas labā, lai bērns būtu fiziski vesels? Vai vecākiem rūp bērna veselība? Vai viņi dod labākos padomus un piemērus ar savu rīcību, kā bērnam būt labi fiziski sagatavotam un veselam? Bet šis jau ir cits stāsts.

Sporta vingrinājumu kartītes „Mazais dara”

Lai vecāki ar bērniem mājās varētu sportiski un radoši darboties, sociālajos tīklos esmu izveidojusi radošu ideju portālu Mazais_dara www.mazaisdara.lv, arī Instagram un Facebook. Ideja radās, kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, ar abiem bērniem fiziski darbojoties mājās un izmantojot inventāru, kas pieejams turpat mājās, nevis standarta sporta aprīkojumu (barjeras, apļus, līdzsvara cinīšus utt.). Mēs sportojām, izmantojot spaiņus, slotas kātus, bļodas, virtuves švammītes utt. Kad biju mājās ar jaunāko dēlu, man tik ļoti pietrūka sporta skolotājas darbošanās prieka, ka bija jāķer gandarījums, darbojoties mājās ar saviem bērniem. Mājās mums bija iespēja radoši izpausties, kā dēļ sākumā tapa sporta vingrinājumu idejas, līdz beigās nonācu pie apjausmas, ka vajag radīt kaut ko taustāmu, ko piedāvāt vecākiem un sporta pedagogiem pirmsskolā.

„Mazais dara” ir ģimenes izveidots projekts, kas savu darbību sāka sociālajos tīklos ar īsu video saturu, kur kopīgi sākām dalīties ar pieredzi un idejām bērnu attīstošo uzdevumu izpildē. Mūsu stāsts sociālajos tīklos sākās 2016. gada martā, kad nolēmu radoši darboties ar mūsu divarpus gadu veco zinātkāro meitiņu Leldi. Tolaik redzēju, ka viņa ar vislielāko prieku un interesi izzina pasauli. Kad mājās esošās puzles, torņi un klucīši kļuva par garlaicīgu, sapratu, ka viņai vajadzīgs kas jauns, kas interesantāks par klucīšiem.

Mēs dalāmies ar jautrām, sportiskām un attīstošām aktivitātēm pirmsskolas vecuma bērniem mājas apstākļos. Mūsu sociālajos tīklos var atrast visu par sportu mājas apstākļos, pirkstu motoriku (sensoriku), attīstošām aktivitātēm un rotaļām, piedāvājam uzdevumus pēdu sajūtu attīstīšanai, kā arī interesantas idejas, kā jautri pavadīt laiku telpās un ārpus tām. Mana motivācija ir mani bērni, viņi ir galvenais iemesls, kāpēc sāku attīstošo darbiņu izveidi mājas apstākļos. Projekts pa šiem gadiem ir paplašinājies. Patlaban pats lielākais lolojums ir radītās sporta vingrinājumu kartītes bērniem pirmsskolā ar inventāru, kas pieejams mājas apstākļos, kā arī attīstošie paklāji. Šie paklāji ir viens no veidiem, kā pirmsskolas vecuma bērniem attīstīt veiklību, roku un kustību precizitāti, spēju koncentrēties un mazākajiem apgūt ciparus!

„Mazais dara” kartītes ir sporta vingrinājumu idejas un piemēri, kas paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem, lai sekmētu pamatprasmes sportā. Šo produktu es izveidoju, konsultējoties ar sporta pedagoģijas asociēto profesori Intu Bulu-Bitenieci.

Lai sportotu, nav nepieciešams speciāls inventārs

Nepieciešamais inventārs ir vienkāršs un mājās pieejams. Ar šīm kartītēm vēlos aicināt vecākus darboties kopā ar bērnu mājas apstākļos – iekštelpās vai ārā. Kā arī sporta pedagogiem piedāvāju savās nodarbībās ieviest citādāku un interesantāku pieeju sporta pamatprasmju attīstīšanai, lai parādītu bērniem, kā ar vienkāršu inventāru, kas pieejams mājās, ir iespējams aktīvi pakustēties kopā ar vecākiem. Lai veiktu fiziskas aktivitātes, nav nepieciešama papildu inventāra iegāde. Nav bumbas – paņem papīru, saņurci, un bumba gatava, met to augšā, pret grīdu un bļodā. Gribi rāpot – sameklē virtuvē mīkstās švammītes un paliec tās zem ceļiem, padari rāpošanu aizraujošāku. Mamma uzkopj istabas ar slotu? Piesien pie slotas kāta lakatiņu un palūdz mammai vai tētim paturēt to augšā, ieskrienies un lec, pieskaroties lakatiņam. Inventārs, kas tiek izmantots šajos vingrinājumos, kalpo kā piemērs, vecāki noteikti varēs atrast līdzvērtīgu inventāru, kas pildīs tādu pašu funkciju.

Sports un matemātika

Mani uzrunāja Rīgas 1. pamatskolas attīstības centra direktores vietniece ar lūgumu praktiski uzstāties ar sava projekta „Mazais_dara” sporta vingrinājumiem matemātikas skolotāju konferencē ar tēmu „Praktiskā pieredzē balstīta matemātika”. Sākotnējais izaicinājums bija sporta vingrinājumus, ko piedāvāju „Mazais dara” kartīšu komplektā, pielāgot matemātikai. Bet konstatēju, ka vairākos vingrinājumos jau ir likumsakarība ar matemātiku (cipariem, ģeometriju un figūrām). Konferencē uzstājos ar tēmu „Matemātikas integrācija fiziskās aktivitātēs”.

Strādājot pirmsskolas izglītības iestādē, savās sporta nodarbībās man ļoti patīk iekļaut citus mācību priekšmetus – valodu, ģeogrāfiju, kā arī matemātiku. Balstoties uz savu pieredzi, es pielāgoju kartītes matemātikai un piedāvāju skolotājām iepazīties ar manu produktu, piedāvāju iespēju saskatīt matemātiku fiziskās aktivitātēs. Kā piemērs viens no vingrinājumiem ir „lecamās klasītes” – lec uz priekšu un skaiti, mācies ciparus, mācies skaitīt. Bumbiņas ripināšanas vingrinājums pa līniju tika pielāgots matemātikai, no līmlentes uz zemes izveidojot figūras, kur uzdevums ir ripināt bumbiņu pa figūru, tādējādi mācoties ģeometriju. Šīs un citas idejas skolotājām patika, jo daudz stāstīju, kā caur kustību un radošu pieeju iemācīt matemātiku ir vieglāk.

Mācību priekšmetu sasaiste

Es piekrītu, ka sportā ir nepieciešama mācību priekšmetu sasaiste. Mācību procesā ir būtiski integrēt visus mācību priekšmetus. Savās sporta nodarbībās es saskaņoju tēmas ar grupu audzinātājām un cenšos tās iekļaut sporta nodarbībās, es noskaidroju un izvēlos bērnam aktuālo tematu, kas ir saistīts ar bērna interesēm, notikumiem sabiedrībā vai norisēm dabā. Kā skolotājai plānojot sporta nodarbības saturu, man ir uzdevums mērķtiecīgi kombinēt darbības, kuras integrēju mācību procesā. Mans uzskats ir, ka caur radošu spēli vai rotaļu bērns vieglāk un ātrāk apgūst konkrētu tēmu. Kustoties bērns demonstrē prasmju apguvi, piemēram, veic kustības atbilstoši mūzikas ritmam un tempam, grupē priekšmetus pēc vairākām pazīmēm. Mans ieteikums ir komunicēt ar skolotājiem, kas ir zinošāki konkrētajā mācību priekšmetā, tādā veidā noskaidrojot nianses, kā labāk iemācīt, kā labāk nodemonstrēt un kā labāk sasaistīt konkrēto mācību vielu ar sportu. Komunikācija ir spēks!”

Žurnāliste Ilzes POLE. Žurnāls SKOLAS VĀRDS, 2019.gada 22. novembris

Foto no personīgā arhīva, Sandra Lielmeža