Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) studiju prorektore, prof. Andra FERNĀTE un  Vadības un komunikāciju zinātnes katedras docente Ieva RUDZINSKA ar pētnieciskajiem ziņojumiem pedagoģijā,  piedalījušās 24. Eiropas izglītības pētniecības konferencē „Izglītības reformēšana un nepārtrauktu pārmaiņu nepieciešamība: izglītības  politikas un pētniecības pretrunīgās lomas”, kas, no 22. līdz 25. augustam notika Dānijā, Kopenhāgenā, Lietišķo Zinātņu Universitātes koledžā. Ikgadējo konferenci organizē Eiropas izglītības pētījumu asociācija (ECER).

Prof. Andra FERNĀTE konferences darba sesijā „Skolotāju profesionālās identitātes attīstīšana: mūsdienu sporta skolotājs” uzstājās ar pētniecisko ziņojumu „Topošo sporta skolotāju un sporta skolotāju profesionālā identitāte un kvalitatīvas sporta izglītības izpratne”.

Konferences laikā pētniecības tīkla „Pētniecība sporta pedagoģijā” zinātnieki diskutēja arī par sporta pedagoģijas pētījumu lomu un pārnesi sabiedrībā, kā arī izvērta plašāku diskusiju ar Starptautiskās Sporta un kultūras asociācijas prezidentu Morganu Kirkebiju par to, cik Eiropas valstīs izmaksā  mazkustīgums un debatēja par cilvēktiesību ievērošanu pārvalstu un nacionālajā politikā uz “Tiesībām kustēties”.

Plašāka informācija tēmā “Mazkustīgums laika bumba – kā zinātnieki var palīdzēt risināt šo problēmu?”: http://inactivity-time-bomb.nowwemove.com/

Savukārt docente Ieva RUDZINSKA sadarbībā ar Taizemes Surinarī (Surinaree) Tehnoloģiju universitātes pētnieci Buratinu Khampiratu, pētniecības tīklā „Izglītības efektivitāte un kvalitātes nodrošināšana”, uzstājās ar ziņojumu „Konstruktu validācija aptaujā par valodu mācīšanās stratēģiju lietošanu”.

Visi interesenti aicināti sekot Eiropas aktualitātēm sporta pedagoģijas pētniecībā konferences mājaslapā http://www.eera-ecer.de/ecer-programmes/conference/22/network/578/, kurā sabiedrībai ir atvērti pētnieku ziņojumu izvērsti kopsavilkumi.

"Eiropas konferences izglītības pētniecībā" mērķis ir aicināt zinātniekus pārdomāt izglītības izpētes lomu izglītības reformēšanā un nepārtrauktās pārmaiņās, jautājot - vai pašreizējie mēģinājumi globāli standartizēt izglītības sistēmas un mācību programmas patiešām veicina vienveidību; vai jauno izglītības standartu nacionālie tulkojumi traucē pārvalstiskās izglītības sistēmu standartizāciju?

Šāds pārrobežu reformu spiediens rada daudz problēmu, iespēju, dilemmas un izvēli izglītības pētniekiem, ar izglītības jomu saistītām asociācijām un organizācijām.

ECER eksperti atzīmē, ka kopš 90. gadiem Eiropas valstu izglītības sistēmās ir veiktas plašas reformas, ar mērķi veikt izmaiņas un uzlabojumus. Tomēr dažos gadījumos tās ir mazinājušas izglītības kvalitāti. Izglītības sistēmas reformas rodas valsts un starpvalstu politisko līmeņu mijiedarbības rezultātā. Pārvalstiskie aģenti, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Savienība un Boloņas process ietekmē nacionālo politiku, standartizējot valstu snieguma rezultātus un politikas ieteikumus. Tāpēc radikāli mainījusies nacionālo politiku darbības joma un formas. Tā ir pārveidojusi skolotāju, pētnieku, studentu, skolēnu un vecāku ikdienas praksi. Šī attīstība, kas notiek ārkārtīgi strauji, ietver augstāko izglītību, skolotāju izglītību, profesionālo izglītību, kā arī bērnudārzus, pamatskolas un vidusskolas.

Informāciju sagatavoja:
LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja
Ilze Āķe-Vīksne (29445209)
sadarbībā ar prof. Andru Fernāti