Tikko izskanējušie pedagogu protesti pret zemajām algām, diskusijas par lauku skolu slēgšanu vai neslēgšanu, tāpat arī runas par Latvijas augstākās izglītības sistēmas tālāko attīstību ir aizēnojušas tādu nozīmīgu izglītības veidu kā mūžizglītība. Atšķirībā no formālās izglītības (skola, arodskola un augstskola), mūžizglītība jeb neformālā izglītība ir process visas cilvēka dzīves garumā, pielāgojoties mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība ļauj iegūt zināšanas neatkarīgi no cilvēka vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības un funkcionāliem traucējumiem.

Mums ir pieejami visdažādākie kursi, semināri, mācību, kompetenču un mūžizglītības centri, kas izveidoti atsevišķi vai arodskolu un koledžu un augstskolu paspārnē. Taču problēma, kas šeit iezīmējas, ir tāda, ka visas minētās mūžizglītības lauciņā strādājošās struktūras nedarbojas vienā kopīgā sistēmā, katra dzīvo savu dzīvi, bieži vien neefektīvi dublējot viena otru. Tāpat paši mūžizglītībā strādājoši bieži vien terminu “mūžizglītība” izprot un lieto ļoti dažādi, ar to saprotot profesionālo talākizglītību, pieaugušo izglītību, interešu izglītību un citus. Ja jau pašiem mūžizglītības jomā strādājošajiem nav skaidrības, tad kā šajā piedāvājumu klāstā orientēties vienkāršam cilvēkam? Kā viņam izvēlēties sev atbilstošāko piedāvājumu? Turklāt Latvijā šobrīd nepastāv vienots centrs vai institūcija, kas koordinē, un kurā vienuviet būtu pieejami visi ar mūžizglītību saistītie piedāvājumi un aktualitātes.

Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija (LAKMA) ir pārliecināta, ka  mūžizglītības sistēmu Latvijā būtu nepieciešams sakārtot un “sadalīt” nišas tā, lai gan pašiem, gan klientiem būtu skaidrs, ko katrs dara. Proti, ko dara vidusskolas, arodskolas, augstskolas un dažādi mācību centri, un kāda veida, līmeņa zināšanas un kompetences katrā no tiem var iegūt.

Augstskolas un koledžas vairumam asociējas ar formālo izglītību, taču pēdējā laikā to loma aizvien vairāk tiek novērtēta arī neformālajā izglītībā. Ar ko augstskolas ir pievilcīgas neformālās izglītības sektorā?  Klientam ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta laba infrastruktūra, arī bibliotēka, datubāzes, e-vide, kvalitatīvi sastādīti mācību kursi un profesionāli pasniedzēji. Interesentam, kurš domā par formālās izglītības iegūšanu, būtu ļoti svarīgi mūžizglītību uzsākt tieši augstskolā, kur palēnām var iejusties augstskolas ritmā un studiju procesā, pierast pie docētāju prasībām, kā arī saprast, kas īsti ir studēšana.

Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai augstskolas, kuras apvienojušās LAKMA, varētu izsniegt savā starpā atzītas apliecības par kursu apguvi. Lai mūžizglītības kursi tiktu atzīti, būtu nepieciešams piešķirt kredītpunktus, kas ļautu šādā veidā apgūto, ievērojot noteiktus kritērijus, pielīdzināt formālās izglītības iegūšanai. Tas ļaus klientiem veidot secīgu izglītību, izmantojot dažādu augstskolu pakalpojumus, kas beigās varētu rezultēties pat ar diploma par augstākās izglītības iegūšanu. Tāpēc arī loģisks ir vēl viens asociācijas sev izvirzītais uzdevums  - izstrādāt kritērijus apmācību kvalitātei, kursu saturam, mācību materiāliem un pasniedzēju kvalifikācijai.

LAKMA(www.lakma.lv )  ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojušās desmit augstskolas un koledžas – Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Ventspils Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Vidzemes Augstskola un Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības akadēmija. Pavisam nesen pulciņam ir pievienojusies Rēzeknes Augstskola. Biedrības mērķis ir atbalstīt izglītību Latvijā, veicinot mūžizglītības jomas attīstību augstskolās un koledžās.

Ingūna Jurgelāne,

valdes priekšsēdētāja
Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas