Trešdien - 19. martā, plkst. 15:10, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, 306.auditorijā notiks interesanta tikšanās ar trim ziemas Olimpisko spēļu brīvprātīgā darba veicējiem Sočos - LSPA docenti Signi LUIKU, LSPA 4. kursa studentu Eduardu IVANOVU un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieci Laumu FERNĀTI. Aicinām visus interesentus! Kopā izjautāsim par iespējām kļūt par brīvprātīgo olimpiskajās spēlēs, gūto pieredzi un iespaidiem.

Signe par brīvprātīgo strādāja kalnu slēpošanas kūrortā «Rosa Khutor», Eduards veica brīvprātīga pienākumus Soču Olimpiskajā stadionā Atklāšanas un Noslēguma ceremonijas nodrošināšanā, kā arī strādāja hokeja arēnā „Šaiba”, bet Lauma darbojās preses centrā „Gorki”, kas apkalpoja žurnālistus, kuri informēja par sacensībām kalnos.

Fragments no www.apollo.lv žurnālista Jāņa Freimaņa intervijas ar Signi Luiku un Eduardu Ivanovu

«Ar sportistiem bija daudz vieglāk un patīkamāk strādāt nekā ar skatītājiem. Skatītājiem vari pateikt, ka šeit nedrīkst sēdēt, bet viņš tev piecas minūtes skaidros, ka tomēr šeit apsēdīsies vai paprasīs: «Daj telefon načaļņika!» («Iedod sava priekšnieka telefona numuru!» - krievu val.)». Sportistiem atlika vienreiz paskaidrot un viņi uzreiz saprata. Viņi apzinājās, ka tas tiek darīts viņu drošības dēļ,» stāsta Ivanovs. 

«Tomēr priekšniecības telefona numuru prasīja ļoti reti. Jāsaprot, ka tiem cilvēkiem, kuri varēja atļauties iegadāties biļetes uz olimpisko spēļu sacensībām, bija attiecīgs inteliģences līmenis un viņi neatļāvās tamlīdzīgas lietas. Būtisku incidentu nebija. Gadījās vienīgi, ka bija izpārdota viena tribīne, kuras vispār nebija, taču mūsu priekšā bija simts cilvēki ar biļetēm. Protams, visu atrisinājām un visi bija priecīgi,» saka LSPA docente, kura par brīvprātīgo strādāja kalnu slēpošanas kūrortā «Rosa Khutor». 

No sociālajos tīklos tik bieži publicētajiem kāzusiem abi brīvprātīgie gan neko neesot manījuši. «Protams, bija dažādi kāzusi, kad likās, nu, kā tā var būt? Bet varēja redzēt, ka Krievija ļoti centās, lai šīs spēles izdotos. Lai gan sportistiem, gan skatītājiem, gan brīvprātīgajiem būtu viss labākais. Cilvēki bija pretimnākoši un varēja atrisināt visas radušās problēmas. Uz tā fona plānās sienas un trīsarpus stundas ceļā vairs nešķita liels mīnuss. Galu galā organizējot lielus pasākumus var gadīties kļūdas. Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara,» secina Luika.   

Tuvākajā laikā portālā www.apollo.lv  varēsiet lasīt plašāku rakstu par Signes un Eduarda redzēto, piedzīvoto un pārdzīvoto Soču Olimpiādē. 

Lai nodrošinātu sekmīgu Ziemas olimpisko spēļu norisi, Sočos strādāja 25 000 brīvprātīgie palīgi, tai skaitā vairāk nekā 20 no Latvijas.                                                                              

Informāciju apkopoja:
LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja
Ilze Āķe – Vīksne, 29445209