Programma Erasmus+ sāksies 2014. gada 1. janvārī, un tās ietvaros līdz 2020. gadam visā Eiropas Savienībā (ES) ap 4 miljoniem cilvēku varēs saņemt atbalstu studijām, profesionālajai praksei vai brīvprātīgajam darbam ārvalstīs, tostarp 2 miljoni augstākās izglītības studentu, 650 000 profesionālās izglītības audzēkņu, kā arī vairāk nekā 500 000 cilvēku varēs piedalīties jauniešu apmaiņas programmās vai brīvprātīgajā darbā ārzemēs. 

Septiņu gadu programmas mērķis ir uzlabot cilvēku prasmes un piemērotību darba tirgum, kā arī atbalstīt izglītības un apmācības modernizāciju un jaunatnes politikas atbalsta instrumentus. Programmas kopējais budžets ir 14,7 miljardi eiro — par 40 % vairāk nekā tās priekštecēm 2007. -2013. gada periodā. Studenti, kuri plāno ārvalstīs apgūt pilnu maģistra studiju programmu, varēs gūt labumu no jaunās aizdevuma garantijas sistēmas, ko pārvaldīs Eiropas Investīciju fonds. Erasmus+ arī nodrošinās finansējumu izglītības un apmācības personālam, jaunatnes organizāciju darbiniekiem un partnerībām starp universitātēm, koledžām, skolām, uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām.

Pirmo reizi programmas Erasmus+ budžetā ir paredzēts atbalsts sporta politikas īstenošanai programmas dalībvalstīs. Septiņu gadu laikā tiks piešķirti aptuveni 265 miljoni eiro, lai veicinātu Eiropas dimensijas attīstību sportā, kā arī atbalstītu starptautiskus projektus, kuros piedalās organizācijas, kas darbojas tautas sportā. Latvijā programmas Erasmus+ atbalstu septiņu gadu laikā varētu saņemt ap 50 000 cilvēku, un kopējais Latvijai pieejamais finansējums visam periodam ir plānots ap 105  miljoniem EUR.

Erasmus+ nodrošinās finansējumu arī izglītības un apmācības personālam, jaunatnes organizāciju darbiniekiem un partnerībām starp universitātēm, koledžām, skolām, uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām. Tostarp 2 miljoni augstākās izglītības studentu, 650 000 profesionālās izglītības studentu un mācekļu, kā arī vairāk nekā 500 000 cilvēku varēs piedalīties jauniešu apmaiņas programmās vai brīvprātīgajā darbā ārzemēs. 

Savukārt Latvijai pieejamais finansējums būs ap 105 miljoniem eiro,  77,5 procentus atvēlot izglītībai un apmācībai, 3,5 procentus studentu aizdevumu garantijas instrumentam,  10 procentus jaunatnei un 1,8 procentus sportam. Atbalstu varēs saņemt ap 50 000 cilvēku.

IZM valsts sekretāres vietniece Lauma Sīka skaidro: „Programmu veido gan ES dalībvalstis, gan sociālie partneri, gan kādreizējie labuma guvēji, kas iesaistīti konsultāciju procesā. Apvienojoties programmas komitejā, viņi definē nosacījumus, kas nacionālajām valstīm ir jāņem vērā, lai programmas mērķi tiktu sasniegti. Latvijā  IZM ir par programmu ieviešanu atbildīgā iestāde,  bet Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kam ir ļoti liela pieredze darbā ar šādiem projektiem, administrē un vada Latvijas projektu kopumu.”

Erasmus+ atbalsts partnerībai un mobilitātei

Valsts izglītības attīstības aģentūra jaunās Erasmus+ programmas ietvaros turpinās administrēt līdzšinējās Mūžizglītības programmas aktivitātes, jaunajā periodā tās atpazīstot kā Pamatdarbība Nr.1 un Pamatdarbība Nr.2. Finansējumu varēs saņemt gan personu mobilitātes, gan izglītības un apmācības jomas stratēģiskās partnerības projekti. „Jau sākot ar 17. martu atbilstoši izsludinātajiem konkursiem VIAA saņems projektu iesniegumus skolu, profesionālās, pieaugušo, augstākās izglītības un apmācības jomā, lai jau rudenī varētu sākt pirmo projektu īstenošanu,” informē, VIAA direktore Dita Traidās.

Atbalsts Latvijai jaunatnes jomas projektiem

Jaunajā programmā ERASMUS+ organizācijas un uzņēmumi varēs iesniegt starptautiskus neformālās izglītības projektus, kam būs nepieciešami projektu partneri ārvalstīs. Būs iespēja veidot jauniešu apmaiņas projektus, Eiropas brīvprātīgā darba projektus, kā arī apmācību un sadarbības veidošanas projektus ārvalstīs. „Jauns projektu veids atšķirībā no iepriekšējās ES programmas „Jaunatne darbībā” ir stratēģiskās partnerības projekti, kas būs starptautiski, liela mēroga projekti, lai, dažādu sektoru organizācijām sadarbojoties, rastu jaunus risinājumus kādam jaunatnei būtiskam jautājumam. Vienīgais projektu veids, kurā būs iespējams veidot Latvijas līmeņa projektus, ir atbalsts strukturētajam dialogam, lai sekmētu diskusijas starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem,” uzsver Daina Sproģe, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore. Vairāk par projektiem un to iesniegšanas termiņiem jaunatnes jomā:

http://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/index_en.htm

Pirmo reizi – atbalsts tautas sportam

Pirmo reizi programmas Erasmus+ budžetā ir paredzēts atbalsts sporta politikas īstenošanai programmas dalībvalstīs. Septiņu gadu laikā tiks piešķirti aptuveni 265 miljoni eiro, lai veicinātu Eiropas dimensijas attīstību sportā, palīdzot risināt pārrobežu apdraudējumus, un atbalstītu starptautiskus projektus, kuros piedalās organizācijas, kas darbojas tautas sportā.

2013. gada 20. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī tiks publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Savienības programmas izglītībai, apmācībai jaunatnei  un sportam Erasmus+ izveidi. Programma Erasmus+ ir turpinājums 2007. - 2013. gada Mūžizglītības programmai un programmai  „Jaunatne darbībā”, ES starptautiskās sadarbības programmas Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un programmu sadarbībai ar attīstītajam pasaules valstīm.

IZM ir atbildīgā ministrija par programmas īstenošanu Latvijā, savukārt  Valsts izglītības attīstības aģentūra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošinās  programmas ieviešanu. 

Projekta aktivitāšu preses mape

Informācija no Izglītības un zinātnes ministrijas

mājaslapas: www.izm.gov.lv