Topošo rekreācijas speciālistu - 4.studija gada studenti, studijas kursa „Āra aktivitātes III” ietvaros rīkoja pasākumu ‘’Nakts mežā’’. Pasākuma mērķis bija iemācīties izdzīvot mežā ziemas apstākļos bez teltīm.

Gatavošanās šim pasākumam jau sākās dažas dienas iepriekš, kad visiem dalībniekiem tika nosūtīts video matreāls par izdzīvošanu mežā – citus tas iebiedēja, bet citi uzzināja, kas ir visnepieciešamākais šādā pārgājienā un nakšņošanai mežā.

Kad viss nepieciešamais bija sagatavots, dalībnieki 13.decembrī plkst. 15:45 satikās Zemitāna stacijā.

Visiem bija lielas, iespaidīgas somas, tāpēc par uzmanības trūkumu sūdzēties nevarējām, cilvēki uzkrītoši mūs pētīja un aizdomīgi smaidīja. Bet mūsu jautro kompāniju tas uzjautrināja vēl vairāk un ar smaidu uz lūpām kāpām vilcienā, lai dotos uz staciju Lilasti, kur sākās mūsu pārgājiens, lai nokļūtu līdz nakšņošanas vietai. Tumsa jau sen bija iestājusies, tāpēc ar ciklopiņiem uz galvas devāmies iekšā mežā. Pārgājiens sākās mierīgā gaisotnē un mēs devāmies uz priekšu, kamēr sāka likties, ka kaut kas nav pareizi. Jā - mēs bijām apmetuši līkumu un jau gājuši atpakaļ, paši par to pilnīgi nenojaušot, jo naktī ir ļoti grūti orientēties, īpaši mežā.

Tomēr ar GPS palīdzību atradām pareizo virzienu un gājām uz nakšņošanas vietu. Nonākot apmešanās vietā, pirmais uzdevums bija notīrīt sniegu gulēšanas vietai un ugunskuram. Pēc tam devāmiem mežā, lai sagadātu malku, zarus un pamatus nakts mītnei.

Nakts mītnes celšana ilga visu vakaru kādas 3-4 stundas, pēc tam tika pagatavotas garšīgas vakariņas – folijā cepti kartupeļi ar siera un gaļas pildījumu un saldajā – folijā cepts banāns ar šokolādi. Pēc vakariņām vēl gādājām malku ugunskuram un drīz vien pirmie devās gulēt. Vēlāk arī pievienojās tie, kuriem sākumā bija bail nosalt.

Kopumā piedzīvojums sniedz neaizmirstamu pieredzi un izjūtas un galvenais bija jautrā kompānija, kas bija „parakstījusies” uz šādu avantūru. Paldies Jums!

Dalībnieku viedokļi par nakti mežā:

Renārs: Man patika – bija interesanta pastaiga mežā pa nakti, mīnusi, pluss jautra kompānija. Nepatika, tas, ka nebija egles, no kā uztaisīt kārtīgāku guļvietu un malka bija slapja un ugunskurs īsti nekurējās – tikai kūpēja – tāpēc arī mēs braucot mājās tik ļoti smirdējām pēc kupinātavas. Kādreiz gribētos kaut ko tādu atkārtot, bet nu ne tuvākajā laikā.

Diāna: Vienreiz jau var pameģināt visu kaut ko un varbūt kādreiz gribēsies arī kaut ko tādu atkārtot. Tā jau bija forši - pastaiga pa mežu tumsā, pie dabas krūts. Bet priekš palikšanas mežā, manuprāt, ir vajadzīgs pamatigāks rūdījums un gatavošanās. Bet doma kā tāda - laba!

Paula: Vienreiz dzīvē noteikti kaut ko tādu vajag izbaudīt uz piedzīvot. Labākais bija jautrā kompānija un arī dažādi ‘’knifiņi’’, lai nenosaltu ziemas aukstajās dienās. Bet nu atskatoties uz to, noteikti kādu laiku neko tādu negribētu atkārtot.

Pasniedzēja Inga: Man šis pasākums noteikti asociējas ar kārtējo piedzīvojumu dabā. Protams, man priekšā būs arī citas ziemas naktis zem zvaigznēm...bet neviens pasākums nav un nevar būt vienāds un šo - ar Jums kopā - noteikti neaizmirsīšu! Jāsaka gan, ka man bija silti un no rīta galīgi negribējās celties. Bet, ja kaut vienam no grupas auksti, tad arī pārējiem ir jāceļās un jādarbojās.

Rakstu sagatavoja 3.st.g. studente Paula Rozenvalde
Docentes Ingas Liepiņas un 4.st.g. studenta Renāra Berga fotogrāfijas